Rīgas “Dinamo” regulāro sezonu aizvadījuši ļoti labi, bet cik izturīga un spēcīga komanda ir patiesībā var redzēt tikai izslēgšanas spēlēs. Minimālo uzdevumu mūsējie izdarīja, tika play-off, bet mērķi vienmēr ir augstāki – cīnīties izslēgšanas spēlēs cik tālu vien iespējams.
Komanda
Lai arī cik labi tiek aizvadīta sezona, tai ir arī kritumi, ne tikai kāpumi. Regulāro sezonu “Dinamo” sāka ļoti labi, pat dažbrīd pārsteidzoši. Rīdzinieku veiksmīgais starts ir komandas smagā darba augļi. Vasarā Artis Ābols ar saviem 
palīgiem un spēlētājiem ielika stabilus pamatus komandā gan sezonai, gan olimpiādei. Tāpat ir jāuzteic Normunds Sējējs, kurš nokomplektēja ļoti spēcīgu sastāvu, iespējams spēcīgāko kluba vēsturē.
Tomēr resursi (naudas un spēlētāju) Rīgas “Dinamo” komandai ir tik cik ir. Ar savu minimālo budžetu mūsējie ir līgas lejasgalā, bet komandas darbu viennozīmīgi augšgalā. Sējējs pirms kāda laika intervijā teica, ka komandas spēlētāju piesaistīšanā viss nav atkarīgs kāda ir hokejista statistika, bet kāds viņš ir kā cilvēks. Nevar savākt komandu, kurā visi ir snaiperi, vai melnā darba darītāji. Par “Dinamo” komandas dvēseli viennozīmīgi var nosaukt Sandi Ozoliņu. Komandas snaiperis ir nezūdošā vērtība – Marsels Hosa un Pols Ščehura ar Kailu Vilsonu. Melnā darba darītāji ir lielākā daļa no pārējās komandas. Pēc regulārā turnīra top 10 rezultatīvāko spēlētāju sarakstu veidoja 5 leģionāri un 5 latvieši.
Leģionāri ir tie spēlētāji, kuri veido rezultātu, tāpēc jau arī ārzemnieki tiek ņemti. Rezultatīvākais spēlētājs šajā sezonā bija Kails Vilsons 49 spēlēs 44 punkti, otrajā vietā ierindojās Marsels Hosa ar 41 gūtu punktu 50 spēlēs, bet trešais Pols Ščehura 53 spēlēs 35 punkti.
Soči un traumas
2014. gads ir īpašs ar to, ka notika Ziemas Olimpiskās spēles Sočos, tas nozīmēja, ka izturība un spēks pirmssezonas nometnē bija jāuzkrāj divtik. Šī Olimpiāde bija ļoti īpaša, Latvijas hokeja izlase rādija ļoti skaistu hokeju un pierādīja, ka var cīnīties ar hokeja lielvalstīm ļoti līdzīgi. Sočos tika atstātas daudz emocijas un spēks, tāpēc māca bažas, ka spēlētāji varētu atlikušo sezonas daļu aizvadīt nesekmīgi. Tomēr pirmā spēle pēc Olimpiādes pierādīja, ka hokejisti ir gatavi atgriezties.
Pirmā nepatīkamā ziņa bija, ka sezona beigusies ir komandas līderim Kailam Vilsonam (muguras trauma), kuram sezonas laikā izveidojās ļoti laba saspēle ar Marselu Hosu. Tātad pirmajā maiņā bija jāvieš korekcijas. Beidzoties Olimpiskajām spēlēm kā zibens no skaidrām debesīm, tika paziņots, ka sezona beigusies veseliem trim spēlētājiem. Traumu, spēlē pret Kanādas valstsvienību guva Miks Indrašis (ieplīsis papēža kauls), kuram arī bija izveidojusies ļoti laba saspēle ar leģionāru Polu Ščehuru – izmaiņas otrajā maiņā. Spēlē pret Kanādas hokeja izlasi traumu guva arī Sanda Ozoliņa pārinieks aizsardzībā – Arvīds Reķis (lauzta roka). Vislielākais šoks bija par Vitāliju Pavlovu, kuram tika konstatētas pozitīvas dopinga analīzes. Tādējādi sezona bija beigusies trim pamatsastāva spēlētājiem un izjauktas iespēlētās maiņas.
Izslēgšanas spēles
Tā spēle, ko Rīgas “Dinamo” rāda pēc Olimpiskajām spēlēm ir krasi atšķirīga, kāda tā bija līdz Soču pārtraukumam. Savā ādā vairs nav Marsels Hosa, kuram vairāk nav partneris ar kuru veidot saspēli. Atšķirībā no Marsela labāk izskatās Pols Ščehura, kuram arī maiņas partneris guva traumu. Tomēr jaunais aizsarga pāris Sandis Ozoliņš – Jēkabs Rēdlihs nav diez ko veiksmīgs. Jēkabs bieži vien pieļauj rupjas kļūdas un dažās situācijās izskatās apjucis. Lai arī Arvīds Reķis šajā sezonā 43 spēlēs bija guvis tikai 2 punktus, ar Sandi viņam saspēle sekmējās labāk, jo šis aizsargu pāris bija kopā visu sezonu.
Izslēgšanas spēles tika gaidītas ar bažām. Pirmā play-off spēle, kuru mūsējie aizvadīja bija ļoti pašvaka. Pilnīgi nekāda pašatdeve, bezzobaina un laiska spēle. Tika piedzīvots zaudējums ar 2:5, pelnīti. Spēlētāji, kuri regulāri netiek sastāvā, spēlēja bez jebkādas degsmes. Labi izskatījās Lauris Dārziņš, kurš Olimpiskajās spēlēs bija Latvijas izlases līderis un iespējams sezonā gūtā trauma ļāva uzkrāt spēkus sezonas noslēgumam. Daudziem spēlētājiem šīs ir pirmās tik augsta līmeņa izslēgšanas spēles, tāpēc bija vērojams neizteiksmīgs hokejs.
Otrajā spēlē arī tika piedzīvots zaudējums, 1:3. Pirmais periods rīdzinieku izpildījumā bija ļoti švaks, cīņasspars nebija un degsme arī. Cīņassparu “Dinamo” sāka rādīt vien otrajā periodā, gleznas tika zīmētas, bet ne pabeigtas. Bija pat nepatīkami skatīties šo Rīgas “Dinamo” salīdzinājumā ar regulārās sezonas. Ir arī jāuzsaka Doņeckas “Donbass” komanda – labs vārtsargs un spēcīga aizsardzības līnija.
Vai mēs pārkodīsim Doņeckas “Donbass” cieto riekstu?
Rīgas “Dinamo” pirmo play-off kārtu nepārvarēja pirmajā KHL sezonā, kad piekāpās Maskavas “Dinamo” komandai trīs spēlēs (0:4, 1:7, 3:4) un 2011/2012. gada sezonā, kad 7 spēļu sērija tika atzīts Ņižņijnovgorodas “Torpedo” pārākums (3:7, 2:1, 3:4, 4:1, 3:4, 3:1, 0:2). Kā komandas kapteinis sacīja pagājušajā sezonā spēlējot Mitišču “Atlant” sastāvā, tad labāk ir zaudēt Gagarina kausa pirmajā kārtā, nevis spēlēt Cerību kausā. Vai tiešām Rīgas “Dinamo” atdos tik viegli sezonā ieguldīto darbu Doņeckai?!
Vairāk iniciatīvas izslēgšanas spēlēs vajadzētu uzņemties leģionāriem, jo pagaidām ārzemnieki spēlē švaki. Marsels Hosa – 2 spēlēs 0 punkti, lietderības koeficents -4, Metam Robinsonam 1 punkts, koeficents -2, Marselam Haščākam 0 punkti, koeficents -1, Džeimijam Džonsonam 0 punkti, koeficents -2.
Cerēsim uz to labāko, ka “Dinamo” mājās izcīnīs divas uzvaras, cīnīsies līdz galam un tiks nākamajā kārtā.
