Kristiāns Rubīns: Ļoti svarīgi kā mēs iesāksim čempionātu

Google+ Pinterest LinkedIn Tumblr +

Pasaules čempionāts hokejā sākas jau šodien. Latvija centīsies uzveikt Kanādas valstsvienību, kas neskatoties uz lielo debitantu skaitu ir ļoti spēcīga. Otrdien pēc treniņa hokejablogs.lv uz sarunu aicināja aizsargu Kristiānu Rubīnu, kurš sezonu pavadīja AHL un tika izsaukts uz Toronto “Maple Leafs” komandu. Kristiāns padalījās ar skatu par dzīvi burbulī, nedēļu pie NHL zvaigznēm un citām interesantām tēmām.

-Kāda ir dzīve burbulī. Dzīvojot Toronto, arī bija līdzīgs dzīvesveids?

-Ir ļoti tuvu, šoreiz tikai esmu mājās – Latvijā. Kanādā arī bija diezgan pasmagi. Maskas bija jāvelk visu sezonu un jātestējas katru dienu. Pēdējos četros mēnešos karantīnā esmu sēdējis divas vai trīs reizes, tāpēc man šī divu dienu nodalīšana nebija nekas traks, jo esmu tam gājis cauri pirms tam. Esam patīkami satraukti par to, ka čempionāts ir Latvijā.

-Vari salīdzināt – dzīvi Toronto un burbulī Rīgā?

-Toronto es dzīvoju dzīvoklī, līdz ar to istaba bija nedaudz lielāka nekā šeit un ārā arī varēja iziet. Šeit, diemžēl, mēs ārā iziet nevaram. Taču, ja mēs gribam aizvadīt pasaules čempionātu un spēlēt visas spēles, tad šie drošības pasākumi ir jāievēro. 

-Kā atšķiras Toronto no Rīgas skata ziņā?

-Nedaudz mazāk nekā gadu neesmu bijis Latvijā un šeit man vienmēr patīk būt – tās ir manas mājas. Brāli caur logu redzēju, pamāju ar roku. Personīgi man skats nav uz Rīgas centru vai Brīvības pieminekli, jo logs ir uz pagalmu, bet kad tikšu ārā, tad jau apskatīšu Rīgu. 

-Kāda ir dzīve viesnīcā?

-Kad mēs devāmies uz dzīvi burbulī, visas mūsu mantas bija ar mums un bija jāierodas maskās. Ieradāmies pa dienu, uztaisījām Covid-19 testus un devāmies pa istabām. Mūs ēdināja ļoti labi, pārtiku pienesa pie durvīm. Tādā ziņā viss ir ļoti solīdi – ievērojam noteikumus. Ēdiens arī ir labs un sūdzēties vispār nevar. 

-Kāda kopumā atmosfēra ir komandā un kas ir sakāms par skatītājiem?

-Mēs gribētu, lai fani būtu arēnā, bet visi čaļi ir pozitīvi, par cik mēs varam spēlēt mājās un nav nekur jālido. Es, Jānis (Jaks) un Matīss (Kivlenieks) esam ieradušies pāris dienas atpakaļ, tāpēc mums tas viss vēl ir jauns. Spēlēt kopā ar latviešu puišiem ir forši, protams, varbūt viņi ir izgājuši sagatavošanās posmam cauri vairāk nekā mēs. Visi esam saspēlējušies kopā jau kādu laiku, tāpēc esam gatavi doties laukumā ar faniem vai bez, bet mēs tāpat viņus jutīsim caur TV. Daudzus mēs jau tagad jūtam ar sociālo mediju starpniecību.  

-Kādas bija pārrunas ar LHF par braukšanu uz pasaules čempionātu un, vai klubs brīvi palaida?

-Bija laba saruna ar Toronto kluba ģenerālmenedžeri. No federācijas bija pavisam viegli – jautāja kāda man ir iespēja braukt. Trīs vai četras nedēļas atpakaļ tika izlemts un mani palaida. Toronto kluba pārstāvji man jautāja – vai es domāju, ka Pasaules čempionāts hokejā atkal notiks Latvijā manas karjeras laikā. Pēdējais bija 2006. gadā, līdz ar to man uzdeva jautājumu, vai es pēc 15 gadiem plānoju spēlēt hokeju. Man bija par to nedaudz jāpadomā, jo es to īsti nezinu. Man būtu 38 gadi, vai es vēl spēlētu un būtu kandidāts Latvijas izlasē pateikt ir grūti, un nedomāju, ka tas būtu iespējams. Viņi pirmkārt jautāja, vai es pats gribu braukt, protams gribu, bet tajā pašā laikā negribējās atstāt viņu klubu. Ja viņiem vajag, tad es esmu pieejams. Kopā nolēmām, ka braukšu uz izlasi un palīdzība no viņiem bija laba. Kopumā esmu priecīgs par to, kā izvērtās situācija. 

-Kāda kopumā tev bija šī sezona? 

-Skatoties uz visu pandēmiju, un par to cik daudz spēles un pieredzes varēju iegūt, es domāju, ka šī sezona bija salīdzinoši ļoti laba. Ir daudzi cilvēki, kas šogad nav aizvadījuši pat 20-30 spēles, bet man bija pāri 40 un tagad vēl ar izlasi, līdz ar to sanāca aizvadīt pilnvērtīgu sezonu. Statistika nebija man tā labākā šogad, iemeslus ir grūti teikt. Kopumā esmu apmierināts, jo es jūtu, ka esmu kļuvis pārliecinātāks kā spēlētājs. Esmu labāks nekā gadu iepriekš un tas ir svarīgākais aspekts kam fokusējos. Punktus var nedabūt, bet kamēr es attīstos un palieku labāks ar katru gadu, tad viss ies uz manu ceļu. Cerams, arī spēšu sasniegt savus mērķus tādā veidā.

-Biji arī izpelnījies izsaukumu uz lielo komandu – kā bija trenēties ar vienu no talantīgākajām komandām līgā?

-Uz nedēļu ieguvu iespēju trenēties Toronto “Maple Leafs” komandas sastāvā. Bija patīkami saņemt zvanu, ka nākamajā dienā jābrauc uz halli un jātrenējas kopā ar vienu labākajām komandām pasaulē. Nakti negulēju, ja vienīgi pāris stundas. Biju nedaudz satraucies, jo tā bija pirmā reize, kad esmu ar šo komandu. Paspēju arī aizbraukt līdzi izbraukumā skatīties spēli pret Otavas “Senators”. 

-Kā bija trenēties šajā komandā? 

-Tajā nedēļā man izdevās pielietot labu spēka paņēmienu pret Aleksu Galčeņjuku, bet mēs esam diezgan tuvi ne tikai kā spēlētāji, bet arī kā draugi – daudz runājām, kad es biju augšā (NHL), gan arī kad viņš tika nosūtīts uz AHL. Vēl viena epizode – bija jādabū ripa ārā no zonas. Tavares pielika nūju un no nūjas ripa uzgāja augšā, trāpot viņam pa seju. Iesākumā bija sajūta – nav labi un cerams, ka viņam viss būs kārtībā. Tās bija 20 sekundes un viņš piecēlās, tad atvainojos un teicu, ka tas nebija speciāli.

-Kāds ģērbtuvē bija veterāns Džo Tortons?

-Protams, bija jaunās zvaigznes un arī veterāni, kas šajā līgā jau ir paspēlējuši ilgu laiku, bet es neteikšu, ka bija sajūtama vecuma vai spēļu prakses atšķirība. Visi bija vienkārši cilvēki ar kuriem varēja parunāt par jebko. Lidmašīnā arī viss bija forši – spēlējām kārtis un runājām. Nebija baigās starpības, ka atbrauc jaunais un uzreiz tiek iesēdināts pašā priekšā vai aizmugurē. Nē, viņi mierīgi cilvēki, forši parunājāmies un nebija sajūta, ka tu tagad runā ar baigo zvaigzni – drīzāk ar draugu. 

-Kā gatavojaties mačam pret Kanādu, vai esat pietiekami motivēti? 

-Protams, esam motivēti. Būs ļoti svarīgi kā mēs iesāksim čempionātu. Neapšaubu, ka treneri zina un arī daudzi spēlētāji zina ko sagaidīt. Pagaidām, vismaz šodien (otrdien) bija jāatiet no karantīnas, kuru pavadījām četrās sienās. Nāks tuvāk un vakarā būs sapulce, tad jau redzēs.

-Vai esi iespēlēts vairākumā vai mazākumā?

-Es spēlēju mazākumā pret Šveici. Klubā es arī spēlēju mazākumā – tas ir mans pīķis, kas man patīk. Bloķēt metienus, izmest ripu ārā no zonas un palīdzēt komandai pēc iespējas vairāk ir mana stiprā puse. 

-Toronto “Maple leafs” šobrīd spēlē izslēgšanas spēlēs, vai gaidi zvanu ar palīgā saucienu?

-Es vēl neesmu dabūjis savu pirmo NHL spēli. Nekad jau nevar zināt. Negribu neko pieminēt, bet ja būtu nepieciešams, tad pēc čempionāta varētu doties uz Kanādu. Protams, iespējas ir mazas un šobrīd viss fokuss man ir šeit. Ja saņemšu zvanu labi, ja nē – arī labi, ceru, ka Toronto tālu tiks un sasniegs savus mērķus. 

-Ko dari brīvajā laikā viesnīcā?

-Vakaros palasu grāmatas, bet pa dienu spēlējam Call of Duty

Mārtiņš Dzierkals: Mums ir trīs ļoti augsta līmeņa vārtsargi

Share.

Leave A Reply

Time limit is exhausted. Please reload CAPTCHA.